Cik veselīgas ir jūras veltes?

Jau no seniem laikiem jūras veltes ir izslavētas kā ļoti veselīgas un uzturvielām bagātas. Uztura speciālisti pat nereti iesaka jūras velšu diētu gan tiem, kas vēlas nomest lieko svaru, gan tiem, kas cīnās ar dažādām hroniskām slimībām, taču pēdējā laikā tiek dzirdētas arvien jaunas ziņas par to, cik šie pārtikas produkti ir saindēti un nevēlami cilvēka uzturam. Kā tad īsti ir, vai jūras veltes ir veselīgs, uzturvielām un vitamīniem bagāts olbaltumvielu avots vai saindēti pārtikas produkti, no kuru lietošanas uzturā vajadzētu izvairīties?

Pašas jūras veltes patiešām ir ļoti uzturvērtības ziņā labas un veselīgas. Tās ir daudz vērtīgākas par cita vaida gaļu. Tajās ir daudz viegli izmantojamu olbaltumvielu, kas organismam ļoti nepieciešamas. Vēl tās satur minerālvielas, mikroelementus, piesātinātās taukskābes un citas vērtīgas vielas. Jūras velšu izmantošana uzturā mazina lieko svaru, jo tās ir barojošas, bet tajā pašā laikā neļauj ogļhidrātiem uzkrāties. Jūras veltēs esošās piesātinātās taukskābes (pożyczki przez internet), savukārt, mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Tomēr, okeāns ir ļoti piesārņots un, līdz ar to, jūras veltēs ir atrodamas arī vielas, kas organismam pavisam noteikti nav vēlamas un vajadzīgas. Piemēram, okeāns ir pārpildīts ar plastmasu. Kā zināms, laukā izmeties plastmasas produkti ar laiku sadalās, taču sadalīšanās nenozīmē pazušanu. Ja atceramies no ķīmijas, tad pastāv vielu nezūdamības likums. Vielas var fiziski mainīt savu formu un sastāvu, kā arī tās var savā starpā reaģētu un veidot citas vielas, taču tās nekur nepazūd. Patiesībā, tās taisnā veidā nonāk dabā, īpaši ūdeņos. Pēc tam šīs vielas nonāk arī ūdens iemītniekos jeb zivīs un citās jūras veltēs, ko mēs lietojam uzturā. Būtībā, ēdot jūras veltes, mēs ēdam plastmasu, taču, tas nebūt nav vienīgais ūdens piesārņojuma veids.

Arī notekūdeņi beigās aizplūst uz upēm, upes uz jūrām jūras uz okeāniem. Tātad visas ķīmijas, gan no mājsaimniecībām, gan rūpnīcām arī nonāk uz mūsu šķīvjiem. Sarakts ar indīgajām vielām, kas atrodas notekūdeņos ir teju bezgalīgs. Tāpat arī piesārņojumu rada kuģi, naftas platformas un vēl daudz kas cits. Tā ūdenī nonāk visdažādākās ķimikālijas smagie metāli un vis kaut kas cits. Piemēram, daudzās zivīs svina daudzums krietni pārsniedz atļauto normu. Ko tādu lietot uztura patiešām nevajadzētu.

Tomēr, ne visas zivis un jūras veltes tiek zvejotas okeānos un jūrās. Kā ir ar tām jūras veltēm, kas audzētas speciālos dīķos un audzētavās? Šeit, diemžēl situācija nav īpaši labāka. Arī tās jūras veltes, kas audzētas mākslīgās ūdenstilpnēs – pożyczka na dowód – nebūs īpaši mazāk piesārņotas un kaitīgas veselībai. Diemžēl vairumā audzētavu ūdens ir vēl netīrāks nekā jau tā piesārņotajās jūrās un okeānos. Dažas audzētavas ir tāds, kas rūpējas par ūdens tīrību, bet no šīm audzētavām nāk augstas klases produkti, ko ne katrs var atļauties.

Tad paliek jautājums – ēst vai neēst jūras veltes. No vienas puses tās ir ļoti vērtīgas un bagātas ar organismam nepieciešamām vielām, bet no otras puses, saindētas un kaitīgas veselībai. Atbilde nebūs viennozīmīga, jo ir jāizvērtē katrs produkts. Pērkot jūras veltes, noteikti nevajadzētu skatīties, kuras ir lētākās, bet pievērst uzmanību tam, no kurienes tās nāk un kādos apstākļos tās audzētas. Pērkot augtas kvalitātes produktus, indīgo vielu tajās būs krietni vien mazāk.

Ar kādiem augiem dekorēt savu balkonu?

Nereti māju balkoni un lodžijas tiek izmantoti tieši ziedu un citu augu audzēšanai. Tas ir gan praktiski, jo iespējams izaudzēt sev nepieciešamo tur pat uz mājas balkona, gan ļoti estētiski, jo ziedi un augi mājas balkonu un pašu māju var padarīt ļoti elegantu. Ja runājam par augiem, kas paredzēti kā dekorācija greitas kreditas, parasti balkoni tiek rotāti ar petūnijām vai begonijām, tomēr balkons ir piemērota vieta ne tikai šiem augiem. Ar kādiem augiem dekorēt savu balkonu, lai tas būtu krāšņs košs un unikāls?

Vispirms ir jāsaprot kādi augi piemēroti augšanai uz balkona kopumā un kādi konkrēti uz jūsu balkona? Pirmkārt, jāsaprot, ka uz balkona nevarēs audzēt neko ārkārtīgi lielu un smagu. Balkona ziedi parasti ir viengadīgi, viegli, ar mazu sakņu sistēmu un tie aug kūdrā vai citā irdenā substrātā. Smagi augi un smaga augsne var pārāk noslogot kastes, kurās tie iestādīti. Vēl jāņem vērā, ka balkonam nevar izvēlēties kaprīzus, prasīgus augu kurus ir grūti ieaudzēt un kopt. Apstākļi uz balkona var būt mainīgi un augiem ir jāspēj pielāgoties. Tomēr ne uz visiem balkoniem augs vienas un tās pašas puķes. Piemēram, dienvidu pusē esošos balkonus jādekorē ar saulmīļiem, kā, piemēram, petūnijām, alisēm, pelargonijām, verbenām, salmenēm u.c., bet ziemeļu pusē ar ēnmīļiem, kā, piemēram, lobēlijām, fuksijām, balzamīnēm, efejām utt. Vēl jāņem vērā tas, cik vējains ir uz balkona un vai tas ir uz āru izvirzīts balkons, vai tā ir lodžija. Vējainiem balkoniem labāk izvēlēties zemus augums, bet lodžijām, ko vējš tik ļoti neietekmē, derēs arī augstāki augi. Īsāk sakot, iepriekš ir jāplāno, kādus augšanas apstākļus konkrētajā vietā nodrošinās daba un kā tas ietekmēs augus. Tātad, pirms pērkat augus, noskaidrojiet, vai tiem uz jūsu balkona patiks.

Tālāk ir jādomā per vēlamo kompozīciju. Ja vēlaties ļoti krāšņu un krāsainu balkonu, izvēlieties dažādas krāsainas puķes, kā, piemēram, begonijas, pelargonijas, ešolcijas, balzamīnes, mūra ģipsenes, flokšus leduspuķes utt. Tomēr šādas ļoti košas kompozīcijas ne visiem ir pa prātam un ja pati māja ir krāsaina, labāk izvēlēties mazāk pamanāmas un ne tik spilgtas puķes. Ja vēlaties vairāk kaut ko zaļu, vienkāršu un neuzkrītošu, rotājiet balkonu ar dažādiem neziedošajiem augiem vai arī augiem, kuru ziedi ir nelielie un neitrālās krāsās. Lielisks dekors ir dažādi vīteņaugi, kāpelējošie augi un nokarenie augi, piemēram, efejas, dihondras, glehomas, skaistnātres u.c. Vēl kompozīciju būtiski maina augu izkārtojums. Populārākais variants ir balkona kastes, kurās sastāda augus, taču ja paši augi kastes neaizsedz, tās var izskatīties neveikli un lieki. Ja izvēlaties kastes, vismaz pārliecinieties paskolos bedarbiams, ka tās ir piemērotā krāsā un izmērā. Ja kompozīcijā ir ietverti vīteņaugi, varat izmantot režģus, ap kuriem vīteņaugiem aptīties, lai veidotos tādas kā apzaļumotas sienas.

Lai vai kādus augus un kompozīciju jūs savam balkonam arī neizvēlētos, ir jāatceras, ka šīs puķes būs regulāri jākopj – jāmēslo, jālaista, jāapsmidzina ar ūdeni utt. Tāpat jāpielūko, lai tām neuzmetas kādi kaitēkļi un slimības. Ja tas viss tiks ievērots, tad balkona augi rotās jūsu māju jau no vasaras sākuma līdz pat pēdējām rudens dienām.