Padomi, kas palīdzēs jums un jūsu laulātajam pārtraukt cīņu par naudu

Kopīgās naudas pārvaldīšana ir ļoti nozīmīga, kaut arī, iespējams, vismazāk romantiskā laulības dzīves sastāvdaļa. Tas ir viens no svarīgākajiem tematiem, par kuriem pārim ir jāvienojas un jādiskutē teju katru dienu. Domstarpības ģimenes budžeta sadalē ir galvenais ģimeņu strīdu iemesls, kas potenciāli, diemžēl, var bieži izraisīt arī laulības šķiršanu. Nauda vienmēr būs daļa no jūsu dzīves, it īpaši laulības kopdzīvē, tāpēc jums jāiemācās labi sadarboties, lai netiktu nodarīts nopietns kaitējums izveidotajai savienībai. Vislabāk ir sākt sarunas par naudu un budžetēšanas paradumiem jau tad, kad plānojat tikai saderināties ar savu potenciālo partneri. Vienotai finansiālās nākotnes vīzijai būtu jābūt svarīgam un noteicošajam faktoram dzīves partnera izvēlē.

Caurspīdīga komunikācija ģimenes naudas jautājumos ir patiesi svarīga. Strīdi, kas rodas, bieži nāk no zemapziņas domām, uzskatiem un vērtībām, ko jūs ievedat laulībā ar visu savas dzīves iepriekšējo pieredzi. Nauda, jeb Kredīti kas Somu valodā ir Pikavippi Suomeksi Raha247.fi var izraisīt cilvēkos spēcīgas asociācijas ar negatīvu pagātnes pieredzi, padarot to par izaicinošu tēmu, par ko runāt vienkāršos vārdos pie tējas krūzes. Tomēr nauda ir tēma, no kuras jūs vienkārši nevarat izvairīties. Tad kā jums īsti vajadzētu apspriest naudas jautājumus, nekļūstot par ķīlnieku laulāto strīdā starp jums abiem?

Pirmais, ko ir svarīgi atcerēties – ir nepieciešams “atslēgt” emocijas apspriežot finanses. Nauda bieži ir saistīta ar drošības un stabilitātes sajūtu. Papētiet īstos cēloņus, kāpēc tieši jūs kļūstat tik emocionāli, ja atklājat, ka esat uzvilcies sarunas laikā. Jums vajadzētu vairākās sarunās pakāpeniski izrunāt ar savu partneri visu par abu naudas pieredzes vēsturi, lai jūsu un jūsu partneris varētu labāk izprast, no kādas pagātnes audzināšanas un tradīcijām abi nākat. Kad jūs esat nolēmuši runāt par naudu, dariet visu iespējamo, lai saruna būtu racionāla un loģiska, un neļaujiet pagātnes spokiem pārņemt jūsu emocijas.

Ir vērtīgi iekārtot kopīgu ģimenes tēriņu bankas kontu, taču katram būtu jābūt arī savam atsevišķam bankas kontam. Tas palīdzēs ikvienam justies neatkarīgam, uzticamam un ar zināmu izvēles brīvību personīgiem tēriņiem vai iegādājoties dāvanas otrai pusei. Kopīgs konts ir nepieciešams visiem kopējiem mājsaimniecības izdevumiem, katrs tajā var proporcionāli no savas algas ieguldīt šajā kontā (proporcionāli ir atslēgas vārds!).

Ģimenes budžeta sastādīšanu un uzskaiti veiciet kopā, lai nodrošinātu caurspīdīgumu, tas palīdzēs jums iegūt skaidru un godīgu priekšstatu par savu finanšu stāvokli. Lai to paveiktu, varat izmantot jums ērtu datorprogrammu vai mobilo lietotni, taču tas patiešām nav tik svarīga. Pats svarīgākais ir dalīties šajā atbildībā. Arī summu, kuru esat ar mieru atlicināt jautrībai un atpūtai, izlemiet kopā. Lai saglabātu jūsu attiecību dzirksteles dzīvas, jums noteikti ir jāpiedzīvo daudz jautrības un atpūtas kopā. Ir vērts ik nedēļu atlicināt noteiktu summu, kas palīdzēs jums iekrāt šādiem pasākumiem. Tādā veidā naudas trūkums nekad nebūs par iemeslu, lai nedotos kopīgos randiņos arī pēc ilgstošiem kopa būšanas gadiem.

Izveidojiet kopīgus naudas mērķus, kopā izlemiet, kādi ir jūsu ģimenes naudas mērķi. Bet pārliecinieties, ka šie mērķi ir patiešām reāli un sasniedzami. Jums vajadzētu arī “saskaldīt” ilgtermiņa mērķus vieglāk sasniedzamos īstermiņa mērķos. Piemēram, kas jums būtu jādara šodien, lai finansiāli stabili pensionētos noteiktā vecumā, vai, piemēram, tuvākajā nākotnē plānojat ģimenes pieaugumu? Kā jūs varat sākt strādāt pie šiem lielajiem mērķiem veicot mazus solīšus? Dalieties kopīgā atbildībā par šo mērķu īstenošanu.

Cik kaitīga ir neregulāra smēķēšana?

To, ka regulāra smēķēšana ir ļoti kaitīga veselībai un ievērojami saīsina mūžu, apzinās teju visi. Cigarešu paciņas nosmēķēšana dienā negatīvi ietekmē gandrīz visas orgānu sistēmas cilvēka ķermenī un izraisa vairāk nekā 40 dažādas slimības, taču par neregulāras smēķēšanas kaitīgo ietekmi tiek runāts daudz retāk. Daudzi pat uzskata, ka neregulāra uzsmēķēšana kādā ballītē vai draugu kompānijā veselībai pilnīgi nekādu ļaunumu nenodara. Patiesībā, arī neregulāra smēķēšana ir veselībai kaitīga un arī pa retam ievilkts dūms var būt priekšlaicīgas nāves cēlonis.

Patiesībā mūsdienas neregulāra smēķēšana jeb tā dēvētā sociālā smēķēšana ir ļoti izplatīta jauniešu vidū. Tas nozīmē, ka esot mājās, vienatnē, cilvēks bez smēķēšanas var iztikt, taču smēķētāju kompānijā viņš labprāt uzsmēķēs. Parasti šādiem cilvēkiem nav atkarības no nikotīna un ja viņi vēlētos, mierīgi varētu nesmēķēt vispār, bet smēķēšana vairāk ir piederības zīme. Tā ļauj iekļauties konkrētā kompānijā un radīt konkrētu tēlu. Diemžēl sociālā smēķēšana ļoti bieži ir sākums reālai nikotīna atkarībai, kad bez cigaretes iztikt vairs nav iespējams, jo katrs ievilktais dūms dopamīna ietekmē sagādā cilvēkam baudas sajūtu, kas liek smēķēt arvien biežāk un vairāk.

Kaut arī sociālie smēķētāji cigaretes kūpina daudz retāk nekā īstie smēķētāji, viņu organismā tik un tā nonāk visas kaitīgās vielas un toksīni, kas atrodami cigarešu dūmos. Ir noskaidrots, ka tajos ir ap 250 indīgu vielu un 70 toksīnu. To skaitā ir, piemēram, acetons, pinjaman tunai online, tvana gāze, arsēns, amonjaks, kadmijs u.c. Tieši šo visu vielu sajaukums ir tas, kas izraisa slimības un veicina pāragru nāvi. Tas ir ikkatrā dūmā, tieši tāpēc arī pasīvā smēķēšana ir kaitīga. Tas ir kā elpot indi un nav drošas devas, kas organismam nenodarītu kaitējumu. Pat viena cigarete mūžā nav nekas labs un vēlams.

Tiesa gan, neregulāra smēķēšana nav tik ļoti bīstama, jo kaitīgās vielas organismā nonāk retāk. Ja cilvēks uzsmēķē aptuveni reizi mēnesī, cigarešu dūmu toksīni un indes pa šo laiku jau var būt izvadījušās no organisma, līdz ar to, no daudzām nopietnām slimībām, ko veicina kaitīgo toksīnu uzkrāšanās ķermenī sociālie smēķētāji ir pasargāti, taču ļaunākās no slimībām, kā, piemēram, mutes un plaušu vēzis, ir aktuālas arī neregulārajiem smēķētājiem. Tāpat viņiem pastāv liels risks saslimt ar dažādām hroniskām slimībām, kā, piemēram, astma.

Tātad, arī sociālajiem smēķētājiem jādomā, kā atradināties no šī netikuma. Labā ziņa ir tā, ka viņiem to paveikt būs daudz vieglāk nekā īstajiem smēķētājiem, kas ir atkarīgi no nikotīna, taču arī tas prasa gribasspēku. Arī kompānijai un patīkamajām sajūtām, ko sniedz cigaretes ir savas spēks. Lai tiešām varētu pilnībā atteikties no smēķēšanas ir jāmotivē sevi un savu veselību jāliek pirmajā plānā.

Raksts tapis kopā ar mūsu draugiem pinjaman24.com.

Krāsu psiholoģija mārketingā

Krāsu psiholoģija, kas attiecas uz pārliecināšanu ir viens no interesantākajiem un arī vispretrunīgākajiem mārketinga aspektiem. Problēma, atrisināt šo mistēriju ir analīzē. Krāsu teorijas tēma ir sarežģīta, un tā var ietekmēt cilvēku katru individuāli savādāk.

Krāsu nozīme zīmolos
Zīmolu krāsas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tiek saistīts ar krāsu uztveri, un daudzi pētījumi rada zināmas bažas par patiesumu. Bieži vien neskaitāmi mēģinājumi kvalificēt patērētāju atbildes ir tik atšķirīgas, ka nav iespēja noteikt konkrētās krāsas ietekmi.

Kā visbiežākās atbildes, kā tiek raksturotas krāsas reklāmās bija:

  • dzeltena – optimisms
  • oranža – draudzīgums
  • онлайн займ
  • sarkans – aizrautība
  • violets – radoši
  • zils – uzticams
  • zaļš – mierīgs
  • balts – balanss

Patiesība ir tāda, ka krāsas ir pārāk atkarīgas no personīgās pieredzes. Tomēr varam atrast arī plašākos izpētītos modeļus, kā cilvēks uztver krāsu. Pētījums, kura nosaukums ir “Krāsu nozīme mārketingā” atklāja, ka līdz pat 90% gala spriedums tiek pieņemts, balstoties tieši uz krāsu vien, neatkarīgi no produkta citām īpašībām. Iegādājoties kādu preci, cilvēki vērtē arī krāsu simboliku uz ražotāja zīmola. Krāsa ir kā zīmola raksturojošā “personība”. Vai kāds gribētu iegādāties, piemēram, Harley Davidson motociklu, ja viņiem nebūtu sajūta, ka tas ir izturīgs un foršs?

Citi pētījumi pierāda, ka mūsu smadzenes uzreiz atpazīst zīmolu, kad tiek ieraudzīta krāsa. Kurš gan no mums nav sapratis, par kādu banku iet runa, ja pasakām oranžā banka. Uzreiz smadzenes atceras, ka banka, ar oranžu simboliku ir tikai Swedbanka.

Kad runa iet par pareizās krāsas izvēli zīmola veidošanā, pētījumi konstatēja, ka patērētāji izvēlas šīs krāsas, cenšoties prognozēt tieši kāda būs cilvēku reakcija. Ja Harley īpašnieki iegādājas produktu, lai justos droši, tad vislabākajai krāsai šajā zīmolā būtu jāspēlē drošības un uzticamības emocijas.

Zīmoli dažkārt var apvienot vairākas krāsas. Bet tomēr pārsvarā dominē viena izteikta krāsa. Zaļā krāsa nozīmē mieru un klusumu, tāpēc bieži vien tā tiek izmantota tādos zīmolos, kas raksturo vides problēmas, tāpat arī finanšu uzņēmumos.

Noteiktas krāsu tendences vīriešiem un sievietēm
Ir svarīgi atzīmēt vidi, kurā dzīvo cilvēks, jo īpaši kultūras uztveri. Liela nozīme tiek spēlēta tieši attiecībā starp krāsām un dzimumu, kas var ietekmēt vizuālo izvēli. Viena no nozīmīgākajām krāsām, kura dominē gan sieviešu simpātijās, gan vīriešu ir zilā krāsa. Kad runa ir par toņiem, tad jāpiemin, ka vīriešiem vairāk patīk izteikti smagnēji toņi, bet sievietes dod priekšroku maigākiem, pasteļtoņiem, kas ir потребительский кредит. Vīrieši izvēlas tādus produktus, kur ir vairāk pievienota melnā krāsa etiķetē vai reklāmā, turpretī sievietes dod priekšroku krāsu apvienošanai ar balto toni.

Procentuālais iedalījums, kādas ir mīļākās sieviešu krāsas:
1. Zila 35%
2. Violeta 23%
3. Zaļa 14%
4. Sarkana 9%
5. Melna 6%

Procentuālais iedalījums, kādas krāsas sievietēm nepatīk:
1. Oranža 33%
2. Brūna 20%
3. Pelēka 17%
4. Dzeltena 13%
5. Violeta 8%

Cik veselīgas ir jūras veltes?

Jau no seniem laikiem jūras veltes ir izslavētas kā ļoti veselīgas un uzturvielām bagātas. Uztura speciālisti pat nereti iesaka jūras velšu diētu gan tiem, kas vēlas nomest lieko svaru, gan tiem, kas cīnās ar dažādām hroniskām slimībām, taču pēdējā laikā tiek dzirdētas arvien jaunas ziņas par to, cik šie pārtikas produkti ir saindēti un nevēlami cilvēka uzturam. Kā tad īsti ir, vai jūras veltes ir veselīgs, uzturvielām un vitamīniem bagāts olbaltumvielu avots vai saindēti pārtikas produkti, no kuru lietošanas uzturā vajadzētu izvairīties?

Pašas jūras veltes patiešām ir ļoti uzturvērtības ziņā labas un veselīgas. Tās ir daudz vērtīgākas par cita vaida gaļu. Tajās ir daudz viegli izmantojamu olbaltumvielu, kas organismam ļoti nepieciešamas. Vēl tās satur minerālvielas, mikroelementus, piesātinātās taukskābes un citas vērtīgas vielas. Jūras velšu izmantošana uzturā mazina lieko svaru, jo tās ir barojošas, bet tajā pašā laikā neļauj ogļhidrātiem uzkrāties. Jūras veltēs esošās piesātinātās taukskābes (pożyczki przez internet), savukārt, mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Tomēr, okeāns ir ļoti piesārņots un, līdz ar to, jūras veltēs ir atrodamas arī vielas, kas organismam pavisam noteikti nav vēlamas un vajadzīgas. Piemēram, okeāns ir pārpildīts ar plastmasu. Kā zināms, laukā izmeties plastmasas produkti ar laiku sadalās, taču sadalīšanās nenozīmē pazušanu. Ja atceramies no ķīmijas, tad pastāv vielu nezūdamības likums. Vielas var fiziski mainīt savu formu un sastāvu, kā arī tās var savā starpā reaģētu un veidot citas vielas, taču tās nekur nepazūd. Patiesībā, tās taisnā veidā nonāk dabā, īpaši ūdeņos. Pēc tam šīs vielas nonāk arī ūdens iemītniekos jeb zivīs un citās jūras veltēs, ko mēs lietojam uzturā. Būtībā, ēdot jūras veltes, mēs ēdam plastmasu, taču, tas nebūt nav vienīgais ūdens piesārņojuma veids.

Arī notekūdeņi beigās aizplūst uz upēm, upes uz jūrām jūras uz okeāniem. Tātad visas ķīmijas, gan no mājsaimniecībām, gan rūpnīcām arī nonāk uz mūsu šķīvjiem. Sarakts ar indīgajām vielām, kas atrodas notekūdeņos ir teju bezgalīgs. Tāpat arī piesārņojumu rada kuģi, naftas platformas un vēl daudz kas cits. Tā ūdenī nonāk visdažādākās ķimikālijas smagie metāli un vis kaut kas cits. Piemēram, daudzās zivīs svina daudzums krietni pārsniedz atļauto normu. Ko tādu lietot uztura patiešām nevajadzētu.

Tomēr, ne visas zivis un jūras veltes tiek zvejotas okeānos un jūrās. Kā ir ar tām jūras veltēm, kas audzētas speciālos dīķos un audzētavās? Šeit, diemžēl situācija nav īpaši labāka. Arī tās jūras veltes, kas audzētas mākslīgās ūdenstilpnēs – pożyczka na dowód – nebūs īpaši mazāk piesārņotas un kaitīgas veselībai. Diemžēl vairumā audzētavu ūdens ir vēl netīrāks nekā jau tā piesārņotajās jūrās un okeānos. Dažas audzētavas ir tāds, kas rūpējas par ūdens tīrību, bet no šīm audzētavām nāk augstas klases produkti, ko ne katrs var atļauties.

Tad paliek jautājums – ēst vai neēst jūras veltes. No vienas puses tās ir ļoti vērtīgas un bagātas ar organismam nepieciešamām vielām, bet no otras puses, saindētas un kaitīgas veselībai. Atbilde nebūs viennozīmīga, jo ir jāizvērtē katrs produkts. Pērkot jūras veltes, noteikti nevajadzētu skatīties, kuras ir lētākās, bet pievērst uzmanību tam, no kurienes tās nāk un kādos apstākļos tās audzētas. Pērkot augtas kvalitātes produktus, indīgo vielu tajās būs krietni vien mazāk.

Ar kādiem augiem dekorēt savu balkonu?

Nereti māju balkoni un lodžijas tiek izmantoti tieši ziedu un citu augu audzēšanai. Tas ir gan praktiski, jo iespējams izaudzēt sev nepieciešamo tur pat uz mājas balkona, gan ļoti estētiski, jo ziedi un augi mājas balkonu un pašu māju var padarīt ļoti elegantu. Ja runājam par augiem, kas paredzēti kā dekorācija, parasti balkoni tiek rotāti ar petūnijām vai begonijām, tomēr balkons ir piemērota vieta ne tikai šiem augiem. Ar kādiem augiem dekorēt savu balkonu, lai tas būtu krāšņs košs un unikāls?

Vispirms ir jāsaprot kādi augi piemēroti augšanai uz balkona kopumā un kādi konkrēti uz jūsu balkona? Pirmkārt, jāsaprot, ka uz balkona nevarēs audzēt neko ārkārtīgi lielu un smagu. Balkona ziedi parasti ir viengadīgi, viegli, ar mazu sakņu sistēmu un tie aug kūdrā vai citā irdenā substrātā. Smagi augi un smaga augsne var pārāk noslogot kastes, kurās tie iestādīti. Vēl jāņem vērā, ka balkonam nevar izvēlēties kaprīzus, prasīgus augu kurus ir grūti ieaudzēt un kopt. Apstākļi uz balkona var būt mainīgi un augiem ir jāspēj pielāgoties. Tomēr ne uz visiem balkoniem augs vienas un tās pašas puķes. Piemēram, dienvidu pusē esošos balkonus jādekorē ar saulmīļiem, kā, piemēram, petūnijām, alisēm, pelargonijām, verbenām, salmenēm u.c., bet ziemeļu pusē ar ēnmīļiem, kā, piemēram, lobēlijām, fuksijām, balzamīnēm, efejām utt. Vēl jāņem vērā tas, cik vējains ir uz balkona un vai tas ir uz āru izvirzīts balkons, vai tā ir lodžija. Vējainiem balkoniem labāk izvēlēties zemus augums, bet lodžijām, ko vējš tik ļoti neietekmē, derēs arī augstāki augi. Īsāk sakot, iepriekš ir jāplāno, kādus augšanas apstākļus konkrētajā vietā nodrošinās daba un kā tas ietekmēs augus. Tātad, pirms pērkat augus, noskaidrojiet, vai tiem uz jūsu balkona patiks.

Tālāk ir jādomā per vēlamo kompozīciju. Ja vēlaties ļoti krāšņu un krāsainu balkonu, izvēlieties dažādas krāsainas puķes, kā, piemēram, begonijas, pelargonijas, ešolcijas, balzamīnes, mūra ģipsenes, flokšus leduspuķes utt. Tomēr šādas ļoti košas kompozīcijas ne visiem ir pa prātam un ja pati māja ir krāsaina, labāk izvēlēties mazāk pamanāmas un ne tik spilgtas puķes. Ja vēlaties vairāk kaut ko zaļu, vienkāršu un neuzkrītošu, rotājiet balkonu ar dažādiem neziedošajiem augiem vai arī augiem, kuru ziedi ir nelielie un neitrālās krāsās. Lielisks dekors ir dažādi vīteņaugi, kāpelējošie augi un nokarenie augi, piemēram, efejas, dihondras, glehomas, skaistnātres u.c. Vēl kompozīciju būtiski maina augu izkārtojums. Populārākais variants ir balkona kastes, kurās sastāda augus, taču ja paši augi kastes neaizsedz, tās var izskatīties neveikli un lieki. Ja izvēlaties kastes, vismaz pārliecinieties, ka tās ir piemērotā krāsā un izmērā. Ja kompozīcijā ir ietverti vīteņaugi, varat izmantot režģus, ap kuriem vīteņaugiem aptīties, lai veidotos tādas kā apzaļumotas sienas.

Lai vai kādus augus un kompozīciju jūs savam balkonam arī neizvēlētos, ir jāatceras, ka šīs puķes būs regulāri jākopj – jāmēslo, jālaista, jāapsmidzina ar ūdeni utt. Tāpat jāpielūko, lai tām neuzmetas kādi kaitēkļi un slimības. Ja tas viss tiks ievērots, tad balkona augi rotās jūsu māju jau no vasaras sākuma līdz pat pēdējām rudens dienām.

Paldies par informāciju GetEuro – atsauces: lapa1, lapa2.