Cik veselīgas ir jūras veltes?

Jau no seniem laikiem jūras veltes ir izslavētas kā ļoti veselīgas un uzturvielām bagātas. Uztura speciālisti pat nereti iesaka jūras velšu diētu gan tiem, kas vēlas nomest lieko svaru, gan tiem, kas cīnās ar dažādām hroniskām slimībām, taču pēdējā laikā tiek dzirdētas arvien jaunas ziņas par to, cik šie pārtikas produkti ir saindēti un nevēlami cilvēka uzturam. Kā tad īsti ir, vai jūras veltes ir veselīgs, uzturvielām un vitamīniem bagāts olbaltumvielu avots vai saindēti pārtikas produkti, no kuru lietošanas uzturā vajadzētu izvairīties?

Pašas jūras veltes patiešām ir ļoti uzturvērtības ziņā labas un veselīgas. Tās ir daudz vērtīgākas par cita vaida gaļu. Tajās ir daudz viegli izmantojamu olbaltumvielu, kas organismam ļoti nepieciešamas. Vēl tās satur minerālvielas, mikroelementus, piesātinātās taukskābes un citas vērtīgas vielas. Jūras velšu izmantošana uzturā mazina lieko svaru, jo tās ir barojošas, bet tajā pašā laikā neļauj ogļhidrātiem uzkrāties. Jūras veltēs esošās piesātinātās taukskābes (pożyczki przez internet), savukārt, mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Tomēr, okeāns ir ļoti piesārņots un, līdz ar to, jūras veltēs ir atrodamas arī vielas, kas organismam pavisam noteikti nav vēlamas un vajadzīgas. Piemēram, okeāns ir pārpildīts ar plastmasu. Kā zināms, laukā izmeties plastmasas produkti ar laiku sadalās, taču sadalīšanās nenozīmē pazušanu. Ja atceramies no ķīmijas, tad pastāv vielu nezūdamības likums. Vielas var fiziski mainīt savu formu un sastāvu, kā arī tās var savā starpā reaģētu un veidot citas vielas, taču tās nekur nepazūd. Patiesībā, tās taisnā veidā nonāk dabā, īpaši ūdeņos. Pēc tam šīs vielas nonāk arī ūdens iemītniekos jeb zivīs un citās jūras veltēs, ko mēs lietojam uzturā. Būtībā, ēdot jūras veltes, mēs ēdam plastmasu, taču, tas nebūt nav vienīgais ūdens piesārņojuma veids.

Arī notekūdeņi beigās aizplūst uz upēm, upes uz jūrām jūras uz okeāniem. Tātad visas ķīmijas, gan no mājsaimniecībām, gan rūpnīcām arī nonāk uz mūsu šķīvjiem. Sarakts ar indīgajām vielām, kas atrodas notekūdeņos ir teju bezgalīgs. Tāpat arī piesārņojumu rada kuģi, naftas platformas un vēl daudz kas cits. Tā ūdenī nonāk visdažādākās ķimikālijas smagie metāli un vis kaut kas cits. Piemēram, daudzās zivīs svina daudzums krietni pārsniedz atļauto normu. Ko tādu lietot uztura patiešām nevajadzētu.

Tomēr, ne visas zivis un jūras veltes tiek zvejotas okeānos un jūrās. Kā ir ar tām jūras veltēm, kas audzētas speciālos dīķos un audzētavās? Šeit, diemžēl situācija nav īpaši labāka. Arī tās jūras veltes, kas audzētas mākslīgās ūdenstilpnēs – pożyczka na dowód – nebūs īpaši mazāk piesārņotas un kaitīgas veselībai. Diemžēl vairumā audzētavu ūdens ir vēl netīrāks nekā jau tā piesārņotajās jūrās un okeānos. Dažas audzētavas ir tāds, kas rūpējas par ūdens tīrību, bet no šīm audzētavām nāk augstas klases produkti, ko ne katrs var atļauties.

Tad paliek jautājums – ēst vai neēst jūras veltes. No vienas puses tās ir ļoti vērtīgas un bagātas ar organismam nepieciešamām vielām, bet no otras puses, saindētas un kaitīgas veselībai. Atbilde nebūs viennozīmīga, jo ir jāizvērtē katrs produkts. Pērkot jūras veltes, noteikti nevajadzētu skatīties, kuras ir lētākās, bet pievērst uzmanību tam, no kurienes tās nāk un kādos apstākļos tās audzētas. Pērkot augtas kvalitātes produktus, indīgo vielu tajās būs krietni vien mazāk.